Jau desmit gadus strādāju Itālijā, palīdzot rūpēties par cienījamu kundzi. Lai arī darbs prasa daudz spēka, esmu pateicīga par iespēju — šajos gados man ir izdevies uzkrāt līdzekļus, lai atbalstītu dēlu Artūru Latvijā, palīdzot viņam nomaksāt mājokļa kredītu un rūpēties par ģimeni. Atbalstu viņus no sirds un ar prieku.
Ar dēlu un vedeklu Ilzi uzturam kontaktu pa telefonu un videozvaniem. Savus mazbērnus mīlu no visas sirds, taču redzu viņus ļoti reti. Tā ir, iespējams, visgrūtākā šī darba daļa.
Šopavasar Lieldienās nevarēju ierasties Latvijā — kundze, par kuru rūpējos, slikti jutās, un viņu nevarēja atstāt bez pieskatīšanas. Pāris dienas pirms svētkiem pārskaitīju Ilzei 500 eiro ar skaidru lūgumu: nopirkt bērniem pavasara jakas, apavus un bikses. Pavasaris nāk strauji, bērni aug ātri — viss bija vajadzīgs no jauna. Vedekla apsolīja izpildīt manu lūgumu.
Latvijā varēju ierasties tikai pirms Lieldienām, uz dažām dienām. Nolēmu apciemot dēlu un mazbērnus. Taču, tikko ienācu viņu dzīvoklī, uzreiz pamanīju — bērniem nebija nevienas jaunas drēbes. Viss, sākot no jakām līdz apaviem, bija no pagājušā gada.
Emociju svārstības knapi apspiežot, prasīju Ilzei, kāpēc bērniem vēl nav jauno drēbju un apavu, kam biju devusi naudu.
Vedekla tikai paraustīja plecus un kaut ko neskaidri nomurmināja, bet dēls Artūrs klusēja, un tas lika man kļūt uzmanīgai.
Vaicāju Ilzei, kur palikusi nauda, ko es biju nosūtījusi, un kam tā iztērēta.
Viņa nosarka kā magone un nomurmināja:
– Es iestājos manikīra kursos! Iegādājos lampu, gēla lakas. Drīz sākšu savu biznesu!
Biju ļoti pārsteigta, uzzinot, ka smaga darba rezultātā nopelnītā nauda, kuru biju iecerējusi izmantot mazbērnu atbalstam, tika izlietota manikīra aprīkojuma iegādei.
– Vai tu tiešām domā, ka bizness ir svarīgāks par bērniem? Viņiem jāstaigā vecās drēbēs, kamēr tu sapņo par uzņēmējdarbību?
– Mammu, lūdzu, nesāc. Ilze cenšas mūsu labā. Ja viņai izdosies pelnīt, arī bērniem viss būs labi, – sacīja mans dēls.
– Nopelnīt? Un ja viņai nesanāks? Kā jūs varējāt man tā nodarīt? Vispirms bija jāparūpējas par bērniem, tikai pēc tam – par lampām un lakām!
Taču Ilze nebija gatava atteikties no sava plāna…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
